Tērauda stāsts （3）
Sākas globāla rūpniecība
Dzelzs laikmeta tērauda ražotāji nesaprata tērauda ķīmiju. Tā radīšanai bija daudz noslēpumu, un gala rezultāts bija atkarīgs no atsevišķu metāla darbinieku prasmēm. Pirmie no tiem bija Indijas dienvidu amatnieki. Jau trešajā gadsimtā pirms mūsu ēras viņi izmantoja krustveida, lai apsmiktu kaltas dzelzs ar kokoglēm, lai iegūtu “Wootz” tēraudu - materiālu, kuru šodien joprojām apbrīno par tā kvalitāti.
Ķīniešu amatnieki arī ražoja augstas kvalitātes tēraudu. Liekas, ka ķīniešiem bija kaut kas līdzīgs Bessemer procesam jau otrajā gadsimtā pirms mūsu ēras, kas Eiropā tika izstrādāts tikai 19. gadsimtā. Tang dinastijā plaši izmantoti tērauda lauksaimniecības piederumi, ap 600-900 ce.
Turklāt ar kompetenci nāca tirdzniecība. Tirgotāju prasmes Indijā un Ķīnā izveidoja starptautisku tērauda tirgu. Daudzi vēsturnieki uzskata, ka slavenais Romas dabas zinātnieks un rakstnieks Plīnijs vecākais atsaucās uz Ķīnu, kad viņš raksturoja “Seres” kā labāko tērauda avotu pasaulē. Un Damaskas zobeni, kas tika svinēti pēc savas izcilās kvalitātes, tika izgatavoti no Wootz Steel no Indijas.
vai tērauda konstrukcijas no klienta Vjetnamā. Klients darbojas Vjetnamas ražošanas un infrastruktūras attīstības nozarē. Kā viena no visstraujāk augošajām ekonomikām Dienvidaustrumu Āzijā, Vjetnama pēdējos gados ir guvusi ievērojamu progresu industrializācijā un urbanizācijā. Palielinoties ārvalstu investīcijām un strauji attīstoties vietējiem uzņēmumiem, valstī pieaug pieprasījums pēc augstas kvalitātes, izturīgiem celtniecības materiāliem. Tērauda konstrukcijas, kas pazīstamas ar savu izturību, ātru būvniecību un ieguvumiem videi, ir kļuvušas par izvēlēto materiālu rūpnīcām, noliktavām un liela mēroga infrastruktūras projektiem.
Ražošanas ātrums sakarst
Lielākoties tā laika tērauda ražotāji ražoja tēraudu, izmantojot cementēšanas procesu, kurā kaltas dzelzs stieņi ir slāņoti ar ogļu pulveri un ilgstoši sildīti, lai palielinātu oglekļa saturu sakausējumā. Tas bija process, kas varēja ilgt dienas vai nedēļas.
Pēc tam 1740. gadā slepenais, bet ļoti izgudrojošais jaunais anglis, kuru sauca par Benjaminu Huntsmanu, atklāja savu jauno tīģeļa paņēmienu, lai meistaros griezējus Anglijas ziemeļos. Izmantojot māla podu, ko sauc par tīģeli, viņš spēja sasniegt pietiekami augstu temperatūru, lai izkausētu cementēšanas procesā izveidotos stieņus un “izliet” (ielej) iegūto šķidru tēraudu, lai izveidotu tērauda augstu kvalitāti un salīdzinoši lielos daudzumos - vismaz salīdzinājumā ar to, kas bija pagājis iepriekš. Huntsmana izgudrojums nebija pēdējais solis pret zemu izmaksu un liela apjoma augstas kvalitātes tērauda ražošanu. Lai sasniegtu šo mērķi, būtu nepieciešami citi izgudrotāji. Tomēr viņš bija devis stimulu vienam no lielākajiem tērauda ražošanas centriem 19. un 20. gadsimtā - Šefīldā, Anglijā.
